Domas par frīlanc darbiem

Nesen ņēmos ar vēl vienu frīlanc darbu. Domāju, ka šis arī man būs pēdējais…

Tātad viss sākās ar to, ka caur Tviteru noķēru šo darba piedāvājumu. Caur epastu izrunājām kopbildi un norunājām satikties. Nepatika, ka attiecīgie cilvēki mūsu tikšanos kavēja — nevis minūtes, bet vairāk par pusstundu! Arī tas, ka par kavēšanos netika paziņots — es biju tas pirmais, kurš zvanīja un prasīja «Kur esiet?»! Domāju, ka šis te skaidri parāda klientu attieksmi.

Pēč tikšanās un izrunāšanas, kurā man reāli «nācās pasvīst», lai saprastu, ko viņi vēlas un grib, viņi pazuda! Vienkārši pazuda. Bijām vienojušies, ka detaļas tiks atsūtītas vēlāk, bet tas nenotika. Sāku gandrīz vai domāt, ka esmu viņiem «par sliktu» vai dārgu… Pēc gandrīz vai vesela mēneša saņēmu epastu!

Epastā bija teikts, ka viņi nav devuši ziņu, jo viņiem kkas ir aizkavējies, bet viņi vēlas man piedāvāt citu uzdevumu. Pēc jaunā darba norunāšanas (šoreiz gan caur epastu, jo darbiņš bija krietni mazāks), es sāku tā veikšanu. Norādītajā datumā, kad arī visu biju pabeidzis, sūtīju savu konta numuru uz viņu epastu.

Nakamajā dienā saņemu zvanu. Izrādās, ka viņi ir aizmirsuši uzdevumā norādīt to, ka ir vēl nepieciešams tas un tas, kas pirms tam nebija minēts. Nu ko, aizsūtu patreizējo darba versiju uz viņu epastu un gaidu atbildi ar jaunajām prasībām. Es vēl joprojām gaidu…

Šis, protams, nav mans vienīgais frīlanc, bet, pa lielam, tendence ir ļoti vienāda — tas ir liels čakars un galvas sāpes! Ir jāspēj novērtēts darbs, kurā ar klientiem runā citi, kurā ir skaidras prasības vēlamajam rezultātam un kurā ir stabila, legāla alga.

Lūk man un jums mācība — neesiet naivi! Cilvēki nezina ko vēlas un melo, pat krāpjas!

P.S. Attiecīgos cilvēkus gan nenodošu.

Tas ir tipiski, ja uzņemies kādiem projektiem. Jārēķinās, ka pasūtītajs neko nesaprot no tehniskām izstrādes lietām un iespējām. Ka domas atkarībā no piedāvājumiem var mainīties, tāpēc jau specifikāciju sastādīšana un projekta izstrāde ir izdalīts kā atsevišķs punkts visā izstrādes posmā.

Publicēts:
Autors: ArtursLoginovs

Ar frīlancu labāk vispār nenodarboties, cik nu esmu kaut ko ņēmis, gandrīz vai vienmēr vilšanās. Kavēti termiņi, prasību mainīšana un pēdējas sulas izspiešana. Sākumā it kā viss forši (pat pārāk forši), bet beigās iedzen tādos mīnusos. Izņēmumi ir tad, ja pasūtītājs ir kompetents, pretējā gadījumā labāk neiesaistīties.

Ja kādam vajag mājas lapu ar 5 sadaļām, tad mistiski tas ievilkās uz tik ilgu laiku (bezjēdzīgās tikšanās, pārrunas, miljons e-pasti, apmācība, admin paneļa skaidrošana, čakarēšanās ar hostingiem, zvani), ka esi gatavs ne tikai nesaņemt honorāru, bet pat piemaksāt, lai atkratās. Sākums parasti tāds: “Nu uztaisi, nepazīstu nevienu programmētāju, tur ātri” :D Ceru, ka nākotnē man nebūs tik mīksta sirds un spēšu visus pasūtīt uz tuvāko home page agency.

Publicēts:
Autors: malnovys_valuks

Pēdējā laikā gan sanāk diezgan pamaz laika papildus piestrādāt, bet no savas pieredzes man ir tikai vienu reizi gadījies kad nav pilnībā samaksāts, 2/3 no pasūtijuma summas dabūju, jo projekts beigās nobeidzās un nekas netika palaists un klients pat nemēģināja un nedabūja nekādas sources.

Kā arī daudz kas atkarīgs ar ko un kā sadarbojies, nekad nav sanācis pa tiešo strādāt ar pasūtītāju, vienmēr pa starpai ir kāds kantoris kurš ar klientu jau visu ir sarunājis un izstrādājis dizainu, neesmu nekāds dizaineris(gan nepatīk, gan nepadodas dizainēt), man tikai atliek pateikt savu cenu un ja visi piekrīt sākam darbu.

Publicēts:
Autors: Valters

Lai komentētu, jums ir jāielogojas.