Bezrūpība

Man ir savi pienākumi. Varbūt tādu nav daudz, bet tomēr ir. Es pildu savus pienākumus un cilvēki rēķinās ar mani. Nepildot tos, sekas var būt dramatiskas!

Pirms kādiem pieciem gadiem, kad man bija tikai trīspadsmit, viss bija diezgan līdzīgi. Man arī bija pienākumi un cilvēki rēķinājās ar mani. Es arī tos pildīju. Atšķirība bija tāda, ka neizpildot šos pienākumus sekas būtu dramatiskas tikai tam laikam, «tam man».

Sen atpakaļ, 2008. gadā, ja man vecāki būtu teikuši, lai, piemēram, nopļauju zāli, bet es pazustu no mājām uz divām dienām — rezultātā visi būtu uztraukušies «līdz nāvei» par mani un es saņemtu kkādu sodu, piemēram, nevarētu tupēt pie TV un datora mēnesi. Tas arī būtu viss!

Tagad, 2013. gadā, ja es neaizietu uz darbu un nedotu par sevi ne ziņas divas dienas — ļoti iespējams, mani atlaistu, es iegūtu sliktu slavu programmētāju komūnā, varbūt nesaņemtu savu algu, nevarētu nomaksāt dzīvokļa rēķinus utml., iespējams mani pamestu meitene utt. utjp..

P.S. Visticamāk mani nepamestu meitene un mani arī tik viegli no darba neatlaistu. Nedaudz pārspīleju par visu.

Doma ir, kad patreiz sekas, kas var notikt, man neizdarot manus pienākumus, ir, kā jau es minēju, dramatiskas. Cilvēki uz mani paļaujas un man uzticas!

Vēl ir interesanti tas, ka man būtu daudz, daudz grūtāk neizdarīt kko, kas no manis ir prasīts, tagad, nekā tas bija kādreiz. Man rūp tie cilvēki, kas uz mani paļaujas un man uzticas.

Laikam esmu nedaudz atbildīgāks. Vairāk pieaudzis, saprātīgāks.

Tagad tev vēl atbildīgi jāsagatavo prezentācija par TDD.

Publicēts:
Autors: martinsbalodis

Will do my best.

Publicēts:
Autors: daGrevis

Lai komentētu, jums ir jāielogojas.