Es mīlu tās svētdienas

Tas nav tā kā sestdienās — kad tu pamodies pulksten 10:00 ar pārākajām paģirām. Nē, ap tikai divpadsmitiem tu atver actiņas un vēl divas stundas, pilnīgi ne par ko nedomājot, vienkārši pavadi zem siltas sedziņas. Kad tev blakus ir tava meitene, kur tev ir pieķērusies cieši, cieši klāt un nemaz nedomā tevi nekur laist vaļā. Nu labi — tu izmānies no viņas apskāvieniem un aizej uz virtuvi. Atver logu, aizsmēķē cigareti un, lēnām to izbaudot, skaties kas notiek ārā. Ārā ir pavasaris — viss mostas, paliek siltāks un, nu beidzot, var beigties tas briesmīgais gadalaiks ar nosaukumu «ziema». Tu uzliec vārīties ūdeni kamēr pabeidz smēķēt cigareti un tev ir vienalga par cilvēkiem, kas, laukā — uz ielas, kaut kur skrien, steidzas un palaiž garām šo brīnišķīgo mirkli. Tev patiešām ir vienalga, jo zini, ka viss, kas tev ir svarīgs, ir pilnīgā kārtībā. Tas būtu, meitene, draugi un, varbūt, hobijs (kas, tajā pašā laikā, ir arī tavs darbs). :)

Nav komentāru.

Lai komentētu, jums ir jāielogojas.